Daži skolēni bija izlasījuši grāmatu, pēc kuras veidota izrāde, tiem skatoties bija interesanti salīdzināt grāmatas un izrādes iespaidus. Izrāde ir par to, kā pusaudži cenšas cits citam pierādīt, ka dzīvei un dzīvošanai ir jēga, meklējot un atrodot taustāmus pierādījumus, kuriem, viņuprāt, ar jēgu vistiešākais sakars. Jēgas meklēšana noved pie ļoti cietsirdīgiem un nežēlīgiem lēmumiem, cilvēku morālas un fiziskas kropļošanas un pat slepkavības. Izrāde lāuj puasudžiem ieraudzīt sevi spogulī - gan savu vēlmi pierādīt kaut ko par jebkuru cenu, gan aklu sekošanu autoritātēm, gan nerēķināšanos ar apkārtējo cilvēku jūtām un vērtībām, gan nopietnu tolerances trūkumu. Atvērts paliek jautājums - kurš vainīgs? ģimene? vecāki? sabiedrība? skola? Pēc izrādes skolēni saņēma to jautājumu sarakstu, par kuriem vajadzētu, bet par kuriem pusaudži neuzdrošinās runāt ar vecākiem, savukārt pieaugušie skatītāji saņēma vēstules, kuras pusaudži neuzdrošinātos rakstīt saviem vecākiem. Izrāde ir nopietna viela pārdomām, par to liecināja spontāni izveidojusies diskusija pēdējā klases stundā pēc liecību izsniegšanas.

I. Velberga, 8.a klases audzinātāja