Obligātais mācību saturs ir strukturēts septiņās mācību jomās nevis atsevišķi katrā mācību priekšmetā- ar mērķi mazināt mācību satura sadrumstalotību, rosināt mācību satura plānošanu skolas līmenī, veidot skolēnos patiesi dziļu izpratni par mācību saturu. Septiņas mācību jomas apvieno vairākus radniecīgus mācību priekšmetus un sasniedzamos rezultātus un palīdz skolēnam saskatīt šo priekšmetu savstarpējo saistību. Zināšanas un prasmes tiek sasaistītas ar reālo dzīvi, lai skolēnos veidotos izpratne, kāpēc kaut kas ir jāmācās un kur tas dzīvē var noderēt. Tiek veicinātas iespējas skolēniem mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām, izkopt savas intereses. Vidusskolas posmā mērķis ir  palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas, sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālai darbībai. Mainītais vidusskolas modelis dos skolēniem iespēju vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem. To nodrošinās mazāks mācību priekšmetu skaits un iespēja 30 % mācību laika veltīt padziļinātiem un specializētiem kursiem. Mācoties to, kas interesē, skolēnam ir lielāka motivācija, veidojas dziļāka izpratne un labākas prasmes mācību priekšmetos. Skolēni mācīsies mazāku skaitu priekšmetu, bet atsevišķus priekšmetus, īpaši 12. klasē, pamatīgāk un dziļāk – atbilstoši savām interesēm un nākotnes studiju vai profesionālajiem plāniem. Vienlaikus iegūtās vispusīgās zināšanas un prasmes katrā mācību jomā veidos plašu redzesloku, lai neierobežotu nākotnes izvēles iespējas. Mācību satura apguve turpmāk būs 3 līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus plānos atbilstoši tiem. Mācību satura apguve optimālajā līmenī būs pietiekama, lai iestātos augstskolā. Saturu skolēni apgūs kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos, būs noteikts stundu skaits katram kursam, padziļināto kursu apguve pielīdzinās Latvijas skolēnu iespējas labākajām pasaules izglītības sistēmām. Pamatkursu apguvei paredzēts veltīt aptuveni 70% mācību laika, bet padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30% mācību laika. Vispārējās vidējās izglītības iegūšanai skolēns turpinās mācīties tikpat daudz stundu kā pašlaik – 36 stundas nedēļā, apgūs pamatkursus visās mācību jomās, trīs padziļinātos kursus augstākajā līmenī un saistībā ar vienu no tiem veiks un aizstāvēs patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu. Olaines 1.vidusskola izveidojusi un piedāvā skolēniem, uzsākot mācības 10.klasē, četrus mācību kursu komplektus:

1. TEHNOLOĢIJAS UN  INŽENIERZINĀTNES (uzņemti 18 skolēni)
2. MEDICĪNA UN VIDES ZINĀTNES (uzņemti 11 skolēni)
3. DIZAINS, INTERAKTĪVIE MEDIJI UN KULTŪRA (uzņemti 17 skolēni)
4. UZŅĒMĒJDARBĪBA UN SOCIĀLĀS ZINĀTNES (uzņemti 20 skolēni).

Padziļināto mācību priekšmetu apguves nodrošināšanai un karjeras pilnveidei skola plāno sadarbību ar šādiem sadarbības partneriem:

• Junior Achievement Latvia (JAL);
• Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs;
• Astronomijas observatorija Starspace Suntažos;
• Panākumu Universitāte.

Mācību sasniegumu vērtēšanā atzīme kā vienīgais vērtēšanas veids vairs netiek uzskatīta par gana iedarbīgu, lai apgūtu paliekošas un dzīvē izmantojamas prasmes un zināšanas, jo skolēni vairāk uzmanības velta tam, lai iegūtu augstāku atzīmi, nekā lai mācītos, iedziļinoties tematā. Vērtēšanai ir jāaptver vairāki aspekti – gan zināšanas un prasmes, gan arī tādas kvalitātes kā bērna spēja sadarboties, domāt radoši, izrādīt iniciatīvu, uzņemties atbildību un citas. Atzīmes netiek “atceltas” – tās paliek, tomēr lielāka loma ir piešķirta tādai vērtēšanai, kuras nolūks ir uzlabot skolēna mācīšanos un sniegumu, nevis tikai fiksēt rezultātu konkrētā brīdī. Tāpēc svarīga ir regulāra un ikdienā laikus sniegta attīstoša, pozitīva atgriezeniskā saite, lai palīdzētu skolēnam tuvināt savu sniegumu plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Atgriezenisko saiti var sniegt ne tikai skolotājs. Arī paši skolēni var apgūt prasmi vērtēt gan savu, gan citu skolēnu sniegumu, dot, pieņemt un izmantot atgriezenisko saiti un tādējādi gūt gan labāku izpratni par vērtēšanu, gan atbildīgāku attieksmi pret mācīšanos. Paredzēti šādi vērtēšanas veidi:

1. formatīvā  vērtēšana ikdienā mācību procesā (kā atgriezeniskā saite), lai palīdzētu uzlabot mācīšanos;
2. diagnosticējošā vērtēšana – ar mērķi palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu;
3. summatīvā vērtēšana -mācīšanās rezultāta novērtēšana attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem  mācīšanās posma noslēgumā (temata, temata daļas vai lielāka, apjomīgāka darba, semestra, gada, izglītības pakāpes noslēgumā) :

• 1.–3. klasē - rakstiski pret sasniedzamo rezultātu četros apguves līmeņos (S,T,A,P);
• 4.–12. klasē - ar atzīmi 10 ballu skalā.

Pašlaik skolas metodiskā padome strādā pie jaunas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības izstrādes, kurā būs ietverta vērtēšanas kārtība gan pārejas posma klasēm (no 2022.gada septembra jaunā pieeja tiks realizēta 1.-12.klasē), gan kompetenču klasēm. Mācību priekšmetu skolotājiem, kuri šogad strādā 1., 4., 7.,10.klasēs, ir liels izaicinājums -pašiem jāizstrādā metodiskie materiāli katras mācību stundas vadīšanai, jo projekta Skola2030 ietvaros tie tiek piedāvāti tikai atsevišķām tēmām.
Vecāku loma sava bērna mācībās nozīmē ik dienu būt klātesošiem un atbalstošiem – interesēties, sarunāties ar bērnu par skolā notiekošo, piedzīvoto, izdošanos, pārsteigumiem, grūtībām. Būtiski ir palīdzēt bērniem izprast dažādu pušu viedokli un meklēt risinājumus, uzturēt interesi nevis par vērtējumu, bet par mācīšanos, prasmēm, vērtībām. Svarīgi ir palīdzēt veidot pozitīvu attieksmi pret pārbaudes darbiem kā mācīšanās procesa daļu un iespēju novērtēt, cik tālu esi ticis, lai dotos tālāk un bērnam attīstīt tādas prasmes, kas ļauj kļūt patstāvīgākam, neatkarīgam, kā arī apzināties savas stiprās puses, mācīties pārvarēt grūtības, nesaskaņas un konfliktus, apgūt paņēmienus, kā pārvarēt stresu, trauksmi, neizdošanos. Skolēniem jāpalīdz plānot un ievērot dienas režīmu, sabalansēt mācīšanos ar ārpusstundu aktivitātēm. Vidusskolas posmā vecākiem ir svarīgi izrādīt patiesu interesi un sarunāties par jaunietim svarīgo dzīvē. Skolas, ģimenes un sabiedrības rūpes ir ne tikai par to, ko skolēns zina, bet arī – par kādu cilvēku viņš aug. Kopīgais izaicinājums – šos mērķus pārvērst konkrētās ikdienas darbībās un visu iesaistīto pušu rīcībā.
No 2017.-2020 gadam Olaines 1.vidusskola kā viena no 100 Latvijas pilotskolām piedalījās jaunā mācību satura konstruēšanā, ideju apzināšanā. Šī gada augustā Ādažos Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” noslēguma konferencē  Olaines 1.vidusskola saņēma Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura aprobācijā, skolas darba organizācijas modeļa un pedagogu profesionālās kompetences metodiskā darba pilnveidē. Paldies visiem mūsu skolotājiem par sadarbību un ieguldīto laiku!

Skolas administrācija