Viss sākās jau pašā rīta agrumā, kad 10-tie tika pārģērbti un sakrāsoti atbilstoši saviem tēliem un 11-to iztēlei. Šādi viņi pavadīja visu dienu, staigājot pa skolu un dodoties uz stundām. Iesvētību caurstrāvojošā tēma bija noziedznieki un cietumnieki, kas izpaudās lielākajā daļa uzdevumu.

Pirmais viņu lielais pārbaudījums bija rīta rosme, kurā tika izdejotas trīs dejas, kuras īpaši izjusti dejoja meitenes. Pēc tam gan mēs, 11-tie, gan 10-tie devāmies ārā, kur katram iesvētāmajam bija sagatavotas nelielas pusdienas – ūdens un sausas auzu pārslas, kurām pēc vēlēšanās varēja uzdzert tomātu sulu. It kā ar to vēl būtu par maz, viņiem tas bija jānotiesā blējot. Jāatzīst, ka arī šo pārbaudījumu viņi izturēja un beigās 11-to klašu skolēniem par godu pat izblēja divas dziesmas.

Iesvētību dienas daļu noslēdza tradicionālais gājiens pa skolu, kurā 10-tie apliecināja to, cik ļoti viņi mīl un ciena 11-tos. Par nožēlu liela daļa skolēnu jau bija devušies mājās, un to nedzirdēja, bet galvenais taču ir tas, ka mēs to dzirdējām un kā mēs tagad apzināmies 10-to klašu skolēnu mīlestību pret mums, vai ne?

Iesākumā visi 10-tie tika sadalīti grupās, kurās viņi tad arī pēc tam uzdevumus pārvarēja. Kopā bija septiņi pārbaudījumi – Alias vārdu spēle, bēgšana no cietuma, pratināšana ar melu detektora palīdzību, "matu nodzīšana", sveces nokliegšana, cilvēka anatomiskās uzbūves iepazīšana un fiziskās izturības pārbaude.

Alias vārdu spēlē katrai grupiņai bija jāatmin frāze, kas vēlāk kalpoja kā parole bēgšanai no cietuma. Pēc Alias vārdu spēles katrai grupiņai tika piedāvāta iespēja bēgt pa slepeno tuneli, kuru gan apsargā sargs, bet katrai grupiņai bija parole, ar kuru tikt garām sargam. Diemžēl jāsaka, ka neviena no grupām nebija spējīga normāli izbēgt, jo katra bēgšanas mēģinājuma laikā nostrādāja signalizācija un kāds no cietuma sargiem pa skaļruņiem atskaņoja, ka noticis mēģinājums izlauzties. Protams, uzcītīgie sargi 10-tos noķēra, un par sodu katru grupu veda uz kafejnīcu „Brīnišķīgais šķidrums”, kurā jau nu tā ēdienu izvēle nebija pārāk pasakaina.

Vēlāk 10-tie tika pārbaudīti arī fiziski – ar vēdera presītēm, atspiešanos un pietupieniem. Neizpalika arī bļaustīšanās, jo vienā no stacijām katra iesvētāmā uzdevums bija nokliegt sveci, pūst nedrīkstēja.

Viens no interesantākajiem uzdevumiem bija „Spēle ar cilvēka ķermeņa daļām”, kurā katrs 10-tais pa vienam tika iepazīstināts ar cilvēka anatomisko uzbūvi. Šoreiz viņiem tika dota arī unikāla iespēja ar pirkstu izpētīt acs sastāvu, kam tīri labi kalpoja aukstā gaļa.

Melu detektors vakara gaitā izvērtās par vienu no vispārsteidzošākajiem uzdevumiem, jo izrādījās, ka liela daļa 10-to klašu skolēnu vēl joprojām skatās seriālu „Hanna Montana”, dušā dzied un dejo kā Maikls Džeksons un klusībā sapņo būt tikpat forši kā Džastins Bībers. Tomēr pats galvenais šīs stacijas jautājums bija „Kas ir foršāki – 10-tie vai 11-tie?”, uz kuru lielākā daļa pat bez melu detektora iejaukšanās atbildēja pareizi – ka foršāki ir 11-tie.

Un pēdējais pārbaudījums bija psiholoģiski ļoti grūts, jo katram tika aizsietas acis un ar matu dzenamo mašīnu (tai, protams, bija izņemts asmens, par ko gan 10-tie nebija informēti) viņiem tika radīta sajūta it kā skūtu nost matus. Daži 10-tie šī pārbaudījuma laikā esot pat sēdējuši sastinguši un gluži bāli.

Kad visi pārbaudījumi bija izturēti, atlika pēdējais – grēksūdze. Katrs 10-tais savam iesvētītājam izsūdzēja grēkus un lūdza apžēlošanu un ieskaitīšanu vidusskolā. Beigu beigās visi 11-to klašu skolēni apžēlojās un piedeva saviem iesvētāmajiem, pēc kam 10-tie svinīgi deva savu zvērestu mīlēt 11-tos mūžīgi mūžos un ievērot skolas noteikumus.

Arī desmitās klases audzinātāja Inese Zāle bija tikusi apsūdzēta par skolotājas Līgas Gulbes kukuļošanas mēģinājumu, lai viņas klase iztiktu bez iesvētībām. Viņa gan tika cauri ar daudz vieglāku pārbaudījumu, kurā tika pārbaudītas tikai viņas zināšanas par savu klasi.

Kopumā mēs, 11-tie, uzskatām, ka iesvētības bija izdevušās. Mēs visu darījām pēc labākās sirdsapziņas un tālāk jau katra 10-tā labsajūta un prieka izjūta ir atkarīga tikai no viņa paša skeptiskuma un humora izjūtas. Ceram, ka arī jums iesvētības šķita interesantas un ka tagad jūtaties vēl vairāk piederīgi mūsu skolai.

Beatrise Konošonoka 11.b

Pievienot komentāru

Jūsu vārds:
Komentārs:
Attēlā redzamais kods: